2013/11/11

小談習性業


某一部分的南傳佛教是務實體驗跟觀察自己(我相信佛陀在世時的佛教也是如此), 
佛教或許不是後來中國化後的玄學跟菩薩顯學, 
或帶有老莊思想的道德學(無為而為).

原因很簡單:
悉達多為何在成為覺者後要成立僧團? 並且自己與僧團同住? 
為何不回去自己的國家當國王推行仁政?
為何不是成立救苦救難的菩薩團體?

=======================================================

講淨心, 當然沒錯!
但要怎麼淨? 
在汙水裡頭淨嗎? 
還是應該在清水裡頭淨?
還是汙水清水, 其實都是自己在分別?
若是如此? 那還需要淨個甚麼呢?

從這邊, 應該就可以稍微看出中國佛教容易落入詭辯哲學中了.

若是某些南傳佛教,
它會講當然是先要去清水裡頭淨,
這樣你才能先清楚分辨甚麼是淨?甚麼是不淨?
等到自己因緣成熟得以淨化到某程度後,
就可以到汙水裡去幫忙別人淨囉!

這兩種說法相比, 
應該可以知道哪一種方式可以粉碎似是而非的理論?
哪一種方式可以更加清楚明瞭是非黑白,而不會落入模擬兩可中?
哪一個清楚交代了如何淨心的方法?
哪一個可能會被有心人利用詭辯?

請參考!

一個實修的佛教團體是從實際的修心步驟跟方法下手,
教人如何一步一步走, 對最終目標只是輕輕地言語帶過,
因為做了...達到了....自然就會知道最終目標了.
不談空說有, 也不喜談涅槃, 更不會要求一定發大心救苦救難才是真正的大乘之人. 
著重的是....去做...去親身實踐體驗.

猶如六祖壇經所說的"如人飲水,冷暖自知."
套句廣告的話: "我是當了爸爸之後才學做當爸爸的".
爸爸無法事先當, 也無法不要當, 更無法事後才當,
而是孩子出生當下, 自然就成了爸爸.
也就是說因緣成熟之際, 決定權已然不在自己,
只能面對(不昧因果), 其中酸甜苦鹹只有親身經驗才知道.

而一般人比較明顯難以克服的地方就是習性業的部分, 
習性業可以說是所有的修行人都要一個一個去斷除的,
根本沒辦法說你一開悟見性, 習性就完全不見了.

所以, 馬祖道一禪師有句話講得不錯,
他說...道不屬修, 修成必壞, 若言不修, 形同凡夫.

這句話講的就是所有人都有習性業的問題,
也點出了得道修道根本是兩回事.
也就是明心見性真的沒甚麼,
明心見性只是要斷習性業的開始,
能夠去斷除習性業,
才是修行的本分事.
但是沒有明心見性前可不可以斷除習性業?
當然也是可以的.
只是一個是看到大道之後知道為何要斷?
一個是為了生活或觀念而斷.





放棄是把機會讓給真正需要的人...

能夠簡單過生活...就是幸福!!

2013/6/11

箭經 & 佛說箭喻經


箭經   ——《經集·第3 品·第8 經》(quoted from : TTBC 上座部佛教念誦集)

在此人世間,生命無相、不可知,苦難、短暫,它與苦結合。
實在沒有辦法能使生者不死,到了年老即死亡,這是眾生的定法。
猶如果子成熟,即有掉落的危險,如此,出生之人時常有死亡的危險。
猶如陶工所做的陶器,一切最終會破碎,人的生命也如此。
無論年幼或年長,愚人還是智者,一切都受死神控制,一切都以死亡為歸宿。
他們被死神打敗,前往他世,父親救護不了兒子,親人救護不了親人。
親人們觀望著、涕泣著,看著一個一個人被帶走,猶如趕牛進屠場。
世間如此受死亡和衰老折磨,所以,智者了知世間的規律,不再憂傷。

若不知其[入胎時的]來路或[死後的]去路,看不見兩者的盡頭,悲傷也無益。
癡迷傷害自己。假如悲傷能帶來任何意義,那麼明眼者也會那樣做。
哭泣和憂傷並不能使心獲得平靜,只會增加生起的痛苦,傷害身體。
變得消瘦、憔悴,自己傷害自己,死者並不因此復活,悲傷也無益。
不捨棄憂傷,會陷入更多的痛苦;為死者悲泣,受憂傷支配。
請看其他隨其業[準備]離去的人,受死神控制,在此戰慄的眾生。
[人們]有種種想法,但實際卻是另一面,別離就是這樣。看,世間的規律。
即使活到一百歲,或者更多年,還是要與親族別離,捨棄此世的生命。
所以,聽了阿拉漢的[說法]後,調伏悲傷;見到死者逝世,「我的[親人]已不再活了。」
猶如用水撲滅燃燒的房子,如此,一位堅定、有慧、智者、善良的人,
如風吹棉絮般迅速驅除生起的憂傷。

對自己的悲傷、貪求和憂慮,為自己謀求快樂者,應拔出自己的箭。
已拔出了箭,獨立,內心獲得寂靜,超越一切憂愁,無憂、寂滅。


========================================================

佛說箭喻經 (14無記, quoted from 佛學世界(網路藏經閣)

聞如是。一時婆伽婆。在舍衛城祇樹給孤獨園。
彼時尊者摩羅鳩摩羅。獨在靜處。
有是念生。謂世尊棄邪見除邪見。不記說。
世間有常世間無常。世間有邊世間無邊。命是身命異身異。有如此命終。無有命終。有此無有此。無有命終。我不能忍。我所不用。我所不樂。世尊若一向記世間有常者。我當從行梵行。若世尊不一向記世間。世間有常者。論已當離去。如是世間。世間有邊。世間無有邊。命是身命異身異。有如此命終。無有命終。有此無有此。無有命終。若世尊一向記我言。真諦餘者。愚癡者。我當行梵行。若世尊不一向記。我言。真諦餘者愚癡者。我問已當離還。於是尊者摩羅鳩摩羅從下晡起。至世尊所。到已禮世尊足却坐一面。尊者摩羅鳩摩羅却坐一面已。

白世尊曰。唯世尊。我在靜處。有是念生。謂世尊棄邪見除邪見。

不記說世間有常乃至無有命終。此者我不欲。我不能忍。不能樂。
若世尊一向知世間有常者。世尊當記之。世尊若一向不知世間有常者。但直言我不能知。如是世間無常至無有命終。若世尊一向知。我言真諦。餘者愚癡。世尊當記之。若世尊不知。我言真諦。餘者愚癡者。直言我不能知。此摩羅鳩摩羅。我前頗向汝說。若我記世間有常。汝便從我行梵行耶。不也唯世尊。如是世間無常至無有命終。若我記。我言真諦餘者愚癡者。汝當從我行梵行耶。不也唯世尊。汝摩羅鳩摩羅前頭向我說。若世尊一向記世間有常者。我當從行梵行耶。不也唯世尊。如是世間無常至無有命終。若世尊記我言。真諦餘者愚癡者。我當從行梵行耶。不也唯世尊。此摩羅鳩摩羅。我本不向汝說。汝本不向我說。汝愚癡人。無所因而罵耶。於是尊者摩羅鳩摩羅面被世尊責。默然無言。身面汗迴其面默然無言。

彼時世尊。面責摩羅鳩摩羅已。告諸比丘。若有愚癡人。作是念。我不從世尊行梵行。要令世尊一向記世間有常。彼愚癡人不自知中間當命終。如是世間無常至無有命終。我不從世尊行梵行。要令世尊記。我言真諦餘者愚癡。彼人不自知中間命終。猶若有人身中毒箭。彼親屬慈愍之。欲令安隱。欲饒益之。求索除毒箭師。於是彼人作是念。我不除箭。要知彼人己姓是字是像是。若長若短若中。若黑若白。若剎利姓。若婆羅門姓。若居士姓。若工師姓。若東方南方西方北方誰以箭中我。我不除毒箭。要當知彼弓。為是薩羅木。為是多羅木。為是翅羅鴦掘梨木。我不除毒箭。要當知彼筋。若牛筋。若羊筋。若氂牛筋。而用纏彼弓。我不除毒箭。要知彼弓弝為白骨耶。為黑漆耶。為赤漆耶。我不除毒箭。我要當知彼弓弦。為牛筋羊筋氂牛筋耶。我不除毒箭。要當知彼箭。為是舍羅木。為是竹耶。為是羅蛾梨木耶。我不除毒箭。要當知彼箭筋。為是牛筋羊筋氂牛筋耶。而用纏箭耶。

我不除毒箭。要當知彼毛羽。是孔雀耶。為是鶬鶴耶。為是鷲耶。取彼翅用作羽。我不除毒箭。要當知彼鐵。為是婆蹉耶。為是婆羅耶。為是那羅耶。為是伽羅鞞耶。我不除毒箭。要當知彼鐵師。姓是字是像是。若長若短若中。若黑若白。若在東方若南方若西方若北方。彼人亦不能知。於中間當命終。如是若有愚癡人作是念。我不從彼世尊行梵行。要令世尊記世間是常。彼愚癡人不自知。於中間當命終。如是世間非是常。世間有邊至無有命終。若有愚癡人作是念。我不從彼世尊行梵行。要令世尊作是記我言。真諦餘者愚癡。彼愚癡人不自知。於中間當命終世間有常。有此邪見。亦當於我行於梵行。如是世間無常至無有命終。此邪見者。亦當於我行梵行。世間有常。有此邪見。不應從我行梵行。

如是世間無常至無有命終。有此邪見。不應從我行梵行。世間有常。無此邪見。亦當從我行梵行。如是世間無常至無有命終。無此邪見者。亦當從我行梵行。世間有常。無此邪見。不應從我行梵行。如是世間無常至無有命終。無此邪見。不應從我行梵行。世間有常。有生有老有病有死。有憂慼啼哭不樂。如是此大苦陰是習。如是世間無常至無有命終。有生有老。至大苦陰是習。世間有常。此不可記。如是世間無常至無有命終。此不可記。云何不可記。此非是義。亦非法。非是梵行。不成神通。不至等道。不與涅槃相應。是故不可記。云何是我所一向記。此苦我一向記。苦習苦盡住處。我一向記。何以故。我一向記。此是義是法。得成神通。行梵行至等道與涅槃相應。是故我一向記之。所可不記者當棄彼。我所記者當持之。佛如是說。彼諸比丘聞世尊所說。歡喜而樂

2013/6/9

2013/5/27

四大教法跟以法律為師的佛陀遺言

四大教法之說出自北傳長阿含經, 南傳也有內容相似的卡拉瑪經與之對應. 
長阿含遊行經〈中〉34 原文節錄如下: 
佛告諸比丘。當與汝等說四大教法。諦聽。諦聽。善思念之。諸比丘言。唯然。世尊。願樂欲聞。何謂為四。若有比丘作如是言。諸賢。我於彼村.彼城.彼國。躬從佛聞。躬受是教。從其聞者。不應不信。亦不應毀。當於諸經推其虛實。依律.依法究其本末。若其所言非經.非律.非法。當語彼言。佛不說此。汝謬受耶。所以然者。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相違。賢士。汝莫受持。莫為人說。當捐捨之。若其所言依經.依律.依法者。當語彼言。汝所言是真佛所說。所以然者。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相應。賢士。汝當受持。廣為人說。慎勿捐捨。此為第一大教法也。

復次。比丘作如是言。我於彼村.彼城.彼國。和合眾僧.多聞耆舊。親從其聞。親受是法.是律.是教。從其聞者。不應不信。亦不應毀。當於諸經推其虛實。依法.依律究其本末。若其所言非經.非律.非法者。當語彼言。佛不說此。汝於彼眾謬聽受耶。所以然者。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相違。賢士。汝莫持此。莫為人說。當捐捨之。若其所言依經.依律.依法者。當語彼言。汝所言是真佛所說。所以者何。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相應。賢士。汝當受持。廣為人說。慎勿捐捨。此為第二大教法也。

復次。比丘作如是言。我於彼村.彼城.彼國。眾多比丘持法.持律.持律儀者。親從其聞。親受是法.是律.是教。從其聞者。不應不信。亦不應毀。當於諸經推其虛實。依法.依律究其本末。若其所言非經.非律.非法者。當語彼言。佛不說此。汝於眾多比丘謬聽受耶。所以然者。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相違。賢士。汝莫受持。莫為人說。當捐捨之。若其所言依經.依律.依法者。當語彼言。汝所言是真佛所說。所以然者。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相應。賢士。汝當受持。廣為人說。慎勿捐捨。是為第三大教法也。

復次。比丘作如是言。我於彼村.彼城.彼國。一比丘持法.持律.持律儀者。親從其聞。親受是法.是律.是教。從其聞者。不應不信。亦不應毀。當於諸經推其虛實。依法.依律究其本末。若所言非經.非律.非法者。當語彼言。佛不說此。汝於一比丘所謬聽受耶。所以然者。我依諸經.依法.依律。汝先所言。與法相違。賢士。汝莫受持。莫為人說。當捐捨之。若其所言依經.依律.依法者。當語彼言。汝所言是真佛所說。所以然者。我依諸經.依律.依法。汝先所言。與法相應。賢士。當勤受持。廣為人說。慎勿捐捨。是為第四大教法也


而以法律為師之說的佛陀遺言, 出處在南傳跟漢傳涅槃經皆有, 節錄如下:
南傳涅槃經(長部,第16經,154): 
阿難!若於汝等中,有作如是思維:“大師之教言滅,我等無複有大師。”阿難!勿作如是見。阿難!依我為汝等所說之法與律,於我滅後,當為汝等大師。
北傳大般涅槃經(大正1,204b27-c1):
爾時如來告阿難言,汝勿見我入般涅槃便謂正法於此永絕。何以故?我昔為諸比丘,制戒波羅提木叉,及餘所說種種妙法,此即便是汝等大師,如我在世,無有異也。

大乘即是八正道

有人對阿含經只取用"大乘"二字, 卻不取用經中佛陀對大乘的解釋, 在此舉出原文如下:

漢傳雜阿含769經:
阿難!我正法律乘、天乘、婆羅門乘、大乘能調伏煩惱軍者,諦聽!善思!當為汝說。 
阿難!何等為正法律乘、天乘、婆羅門乘、大乘能調伏煩惱軍者?
謂:八正道,正見、……乃至正定。
阿難!是名正法律乘、天乘、梵乘、大乘能調伏煩惱軍者。」 

由經文可得知, 佛陀所說的大乘, 乃是八正道的意思, 即苦集滅道四聖諦的道聖諦. 

漢傳梵網經不可學阿毗曇雜論之疑慮

漢傳梵網經中佛說不可學阿毗曇雜論. 原文是
【第二十四不習學佛戒】
若佛子,有佛經律大乘法,正見正性正法身,而不能勤學修習。而捨七寶,反學邪見、二乘外道俗典、阿毗曇雜論一切書記,是斷佛性障道因緣,非行菩薩道者。若故作者犯輕垢罪。

須知, 阿毗曇雜論是說一切有部的健馱邏國法救論師寫出,為法勝尊者《阿毘曇心論》的註釋書.

法就論師跟法聖尊者的生卒年皆不詳,
但可以確定的是,
他們並非佛陀同時代的人.
而是佛陀過世後才出生, 
他們的著作當然也是佛陀過世後才產生的.

除非...佛陀在世時就預言後代會有此二人編寫此類阿毘曇書籍(但沒有經典記載此預言).

否則, 顯而易見地, 
從阿毗曇雜論出現的年代可以去證明出:
漢傳梵網經中的不可學阿毗曇雜論之說, 
是後人補增上去的.
或者北傳梵網經中的佛說, 是否真是佛陀所言? 
需再三檢驗.

阿羅漢自度度人? 清淨解脫與佛無異嗎?

在北傳佛經中的金剛心陀羅尼經【證果論第十一】 有提到阿羅漢是會自度度人; 清淨解脫與佛無異的. 節錄如下:

文殊菩薩問佛:以何工夫修證,能超凡夫,入聖道果?
佛言:
若有善男子、善女人,信向佛道,便捨恩愛,截斷塵緣,堅持齋戒,精修十善,清淨三業,遠離六塵,力投明師,學問正法,依師開示,不雜用心流轉,只依佛法修行,有此功者,得『須陀洹果』。
復有善人,習佛威儀,清淨戒律,一心靜坐,攝心不散,身口意業,皆悉調伏,於世間心,動少靜多,有此功者,得『斯陀含果』。
復有眾生,三業不萌,六塵不生,靜久功深,心性恆一,於世間心,寂然不動,得心自在,有此功者,得『阿那含果』。
復有眾生,以自在心,習成定力,定性現前,悟明自性,本來空寂,心境兩忘,澄心不動,有此功者,得『阿羅漢果』。

此四果人,功超六欲凡夫天上,得入聖賢寂滅場中,同佛出世,助佛宣化,淨佛國土,自度度人,報佛恩德,直至菩提,永無顛倒,故名四果得道聖人。

復次文殊師利!是四果人,有真信心,依師教誨,不用二心,戒律精嚴,威儀具足,於世間財、色、恩、愛、名、利,一斷永斷,一了永了,從始至終,守道如一,雖則不能大通大達,而心性堅固,清淨解脫,與佛無異,故得超凡入聖位也。

2013/5/22

阿羅漢是自了漢嗎?


若有學佛人以為阿羅漢是自了漢,請參考這篇:佛陀不認為阿羅漢是自了漢

文章節錄如下:
    佛陀從來沒有說阿羅漢是「自了漢」,更沒有叫阿羅漢當
「自了漢」。

    佛陀證道後,向五比丘說法,五比丘證得阿羅漢,經云:
「是時,五比丘盡成阿羅漢。是時,三千大千剎土有五阿羅漢,
佛為第六。」成為此世界了佛教最早的僧團,佛陀並指示五阿
羅漢各往四方度眾,廣度人天。

    在《央掘魔羅經》中,央掘魔羅證了阿羅漢後,佛陀也跟
他說「汝來祇陀林,廣度眾生也。」

    如果說阿羅漢證涅槃就可以說是自了漢的話,那麼諸佛也
變成自了漢了,如同先前「佛陀不認為阿羅漢是焦芽敗種」一
文所述,若說入涅為自了漢,則乃謗佛,斷非佛說。

    ..........................................

2013/5/21

如何到法寂禪林? 前往法寂禪林

這次去台南法寂禪林禪修, 發現不必自行開車, 搭大眾捷運就可很簡單地抵達.

1. 搭 國光客運 到 台南兵配廠站(最後一站)下車.
2. 然後就在 兵配廠站 搭乘 大台南綠幹線公車(15-30mins 一班).
3. 在 頂菜寮站左鎮化石館站 下車(車程約1hr. 可使用悠遊卡. 車內有LED顯示跟語音播報到站名稱, 不怕不知道現在是哪一站?).
4. 沿著佛頂山朝聖寺的招牌(有的旁邊會加掛法寂禪林)走約15-20mins 就到了(最後會有一段比較陡的上坡路段).

法寂禪林地址: 台南市左鎮區榮和里菜寮106-1



(以上照片引用自大台南公車資訊網站Google map 網站)

2013/4/18

百丈叢林要則20條

叢林以無事為興盛, 修行以念佛為穩當.
精進以持戒為第一, 疾病以減食為湯藥.
煩惱以忍辱為菩提, 是非以不辯為解脫.
留眾以老成為真情, 執事以盡力為有功.
語言以減少為直截, 長幼以慈和為進德.
學問以勤習為入門, 因果以明白為無過.
老死以無常為警策, 佛事以精嚴為切實.
待客以誠實為供養, 山門以耆舊為莊嚴.
凡事以預立為不勞, 處眾以謙恭為有禮.
遇險以平亂為定力, 濟物以慈悲為根本.

ps. 紙上得來終覺淺, 絕知此事要躬行.

2013/4/10

佛陀對爭論的態度跟處理方法

四大教法說
"諸比丘!若有比丘如是說:「此是法.此是律、此是導師之教言,我親從世尊前聽、受。」諸比丘!對此比丘之所說,不應讚歎,不應排拒。不讚歎、不排拒而善理解其辭句,以經對照、以律檢驗。若以經對照、以律檢驗而不合經、律時,則應結論為:
「此非世尊之教言,此是此比丘之誤解。」
如是,諸比丘!汝等應拒絕之。若以經對照、以律檢驗而合經、律時,
則應結論為:「此確是如來之教言,是此比丘之正解。」諸比丘!應受持此第一大教法。 "
其他請參考http://www.charity.idv.tw/o/o38.htm

佛陀在戒律中規定了七種止諍法,希望遇到諍訟時, 僧團應如法辦理.

以下即為七止諍法:
1.應與現前調伏。
2.應與憶念調伏。
3.應與不癡調伏。
4.應作自認。
5.依多數。
6.[調查]他的罪惡。
7.以草覆蓋。

依最後一項, 以草覆蓋來看,
諍訟...確實不是佛陀所樂見的.

再來看法句經的第6偈: 
彼人不了悟:『我等將毁滅』。若彼等如此,則諍論自息。

以"四大教法"來檢驗:
確實, 戒律有制定;
經典也有所言.
則我們可以肯定的說這是佛說; 這是佛意.

所以...得出結論:
佛陀並不願見弟子們喜逞口舌之快, 
浪費生命卻不去好好修行.

最後,
建議那些跟隨附佛外道(特別是叫你眼睛去看別人的是否的那種)走錯路的佛子,
如果您覺得您是佛子的話,
應該使用"四大教法"來檢視自己的選擇.

2013/3/7

應食經 Khajjanayasuttam

"諸比庫, 為何說是色呢?
諸比庫, 變壞故, 稱為色.
因為什麼變壞呢?
因為冷變壞,
因為熱變壞,
因為飢變壞,
因為渴變壞,
因為蚊;虻;風吹;日曬;爬蟲變壞.
諸比庫, 變壞故, 稱為色(rupa)."

2013/2/28

四種劫(kappa)

1. 壽元劫, āyukappa.
2. 小劫, asaṅkheyyakappa.
3. 中劫, antarakappa.
4. 大劫, mahākappa.

2013/2/18

NaUyana Aranya Morning Chanting 龍樹禪林 早課


Namo Tassa Bhagavato Arahato Sammāsambuddhassa. (x3)

Ārādhanā
Yāvatā Bhagavā loke, tiṭṭheyya tava sāsanaṃ,
tāvatā patigaṇhātu, pūjā lokānukampayā.

Padipa pūjā
Gandha-telappadittena, dīpena tama dhaṃsinā,
tiloka-dīpaṃ Sambuddhaṃ, pūjayāmi tamo-nudaṃ.

Sugandha Pūjā
Sugandhi-kāya-vadanaṃ, anata-guṇa-gandhinaṃ,
Sugandhinā'haṃ gandhena, pūjayāmi Tathāgataṃ.

Pānīya Pūjā
Sugandhaṃ sītalaṃ kappaṃ, Pasanna-madhuraṃ subhaṃ,
Pānīyaṃ etaṃ Bhagavā, patigaṇhātumuttama.

Pānaka Pūjā
Adhivāsetu no Bhante, Pānaka parikappitaṃ,
Anukampaṃ upādāya, patigaṇhātumuttama.

Puppha Pūjā
Nirodha-samāpattito vuṭṭhahitvā viya nisinnaṁ Bhagavantaṁ,
Arahantaṁ Sammā-sambuddhaṁ iminā pupphena pūjemi,pūjemi,pūjemi.
Ayaṁ puppha-pūja
Buddha-pacceka-buddha-agga-sāvaka-mahā-sāvaka-arahantādīnaṁ sabhāva-sīlam. Aham'pi tesaṁ anuvattako homi.
Idaṁ pupphaṁ idāni vaṇṇena'pi suvaṇṇaṁ gandhena'pi
sugandhaṁ saṇṭhānena'pi susaṇṭhānaṁ.
Khippam•eva dubbaṇṇaṁ duggandhaṁ dussaṇṭhānaṁ aniccataṁ pāpuṇissati.
Evam•eva kho sabbe saṅkhārā aniccā,
sabbe saṅkhārā dukkhā,
sabbe dhammā anattā'ti.

Buddha Vandanā
Iti'pi so Bhagavā, arahaṃ, sammāsambuddho,
vijjācaraṇa-sampañño, sugato, lokavidū, anuttaro purisadammasārathi,
satthā devamanussānaṃ, buddho, bhagavā'ti.
Buddhaṃ jīvita-pariyantaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
Ye ca buddhā atītā ca,
ye ca buddhā anāgatā,
paccuppannā ca ye buddhā,
ahaṃ vandāmi sabbadā.
N'atthi me saraṇaṃ aññaṃ,
Buddho me saraṇaṃ varaṃ.
etena sacca-vajjena,
hotu me jaya-maṅgalaṃ.
Uttamaṅgena vande'haṃ,
pada-paṃsu-varuttamaṃ;
buddhe yo khalito doso,
buddho khamatu taṃ mamaṃ.

Dhamma Vandanā
Svākkhāto bhagavatā dhammo, sandiṭṭhiko, akāliko,
ehipassiko, opanayiko, paccattaṃ veditabbo viññūhī'ti.
Dhammaṃ jīvita-pariyantaṃ saraṇaṃ gacchāmi.
Ye ca dhammā atītā ca, ye ca dhammā anāgatā,
paccuppannā ca ye dhammā, ahaṃ vandāmi sabbadā.
N'atthi me saraṇaṃ aññaṃ,
Dhammo me saraṇaṃ varaṃ.
etena sacca-vajjena,
hotu me jaya-maṅgalaṃ.
Uttamaṅgena vande'haṃ,
dhammaṃ ca tividhaṃ varaṃ;
dhamme you khalito doso,
dhammo khamatu taṃ mamaṃ.

Saṅgha Vandanā
Supaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ujupaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ñāyapaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, sāmīcipaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho; yadidaṃ: cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho; āhuneyyo, pāhuneyyo, dakkhiṇeyyo, añjalikaraṇīyo, anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā'ti.
Saṅghaṃ jīvita-pariyantaṃ saraṇaṃ gacchmi.
Ye ca saṅghā atītā ca, ye ca saṅghā anāgatā,
paccuppannā ca ye saṅghā, ahaṃ vandmi sabbadā.
N'atthi me saraṇaṃ aññaṃ,
Saṅgho me saraṇaṃ varaṃ.
etena sacca-vajjena,
hotu me jaya-maṅgalaṃ.
Uttamaṅgena vande'haṃ,
sagha ca tividhaṃ varaṃ;
saghe yo khalito doso,
sagho khamatu taṃ mamaṃ.

Ratanattaya Vandanā
Buddha dhammā ca Pacceka Buddha Saṅghā ca sāmikā,
Dāso vāhasmi metesaṁ – guṇaṁ thātu sire sadā.
Tisaranaṁ tilakkhaṇūpekkhaṁ – Nibbānamantimaṁ,
Suvande sirasā niccaṁ – labhāmi tividhā mahaṁ.
Buddhe sakarune vande – Dhamme pacceka sambuddhe,
Saṅghe ca sirasā yeva – tidhā niccaṁ namāmahaṁ,
Namāmi sattunovādappamāda vacanantimaṁ,
Sabbe pi cetiye vande upajjhā cariye mamaṁ,
Myhaṁ panāma tejena – cittaṁ pāpehi muccatanti.

Cuddasa Buddhañāṇāni
Dukkhe ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Dukkhasamudaye ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Dukkhanirodhe ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Dukkhanirodhagāminipaipadāya ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ;
Attha-paṭisambhide ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Dhamma-paṭisambhide ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Nirutti-paṭisambhide ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ;
Paṭibhāna-paṭisambhide ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Indriya-paropariyatte ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Sattānaṃ āsayānusaye ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Yamaka pāṭihāriye ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Mahākaruṇā samāpattiyā ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Sabbaññuta ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ,
Anāvarana ñāṇaṃ Buddha ñāṇaṃ'ti.
Imāni cuddasa Buddha ñāṇāni.
Imesaṃ aṭṭha ñāṇāni sāvaka sādhāraṇāni,
cha ñāṇāni asādhāraṇāni sāvakehi.
Imehi cuddasa Buddha ñāṇehi samannāgataṃ
Sammāsambuddhaṃ bhagavataṃ sirasā namāmi.


Sattasattati Ñāna Vatthuni
1.Jāti paccayā jarā maraṇanti ñāṇaṃ; asati jātiyā natthi jarā maraṇanti ñāṇaṃ.
Atītampi addhānam jāti paccayā jarā maraṇanti ñāṇaṃ;
asati jātiyā natthi jarā maraṇanti ñāṇaṃ.
Anāgatampi addhānam jāti paccayā jarā maraṇanti ñāṇaṃ;
asati jātiyā natthi jarā maraṇanti ñāṇaṃ.
Yampissa tam dhammatthiti ñāṇaṃ tampi khaya dhammaṁ,
vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṃ.

2.Bhava paccayā jāti'ti ñāṇaṁ; asati bhavasmiṁ natthi jāti ti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam bhava paccayā jāti ti ñāṇaṃ;
asati bhavasmiṁ natthi jāti'ti ñāṇaṃ.
Anāgatampi addhānam bhava paccayā jāti ti ñāṇaṃ;
asati bhavasmiṁ natthi jāti'ti ñāṇaṃ.
Yampissa tam dhammatthiti ñāṇaṃ tampi khaya dhammaṁ,
vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṃ.

3.Upādāna paccayā bhavo'ti ñāṇaṁ; asati upādānasmiṁ natthi bhavo'ti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam upādāna paccayā bhavo'ti ñāṇaṃ;
asati upādānasmiṁ natthi bhavo'ti ñāṇaṃ.
Anāgatampi addhānam upādāna paccayā bhavo'ti ñāṇaṃ;
asati upādānasmiṁ natthi bhavo'ti ñāṇaṃ.
Yampissa tam dhammatthiti ñāṇaṃ tampi khaya dhammaṁ,
vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṃ.

4.Taṇhā paccayā upādānanti ñāṇaṁ; asati taṇhāya natthi upādānanti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam taṇhā paccayā upādānanti ñāṇaṁ;
asati taṇhāya natthi upādānanti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānam taṇhā paccayā upādānanti ñāṇaṁ;
asati taṇhāya natthi upādānanti ñāṇaṁ.
Yampissa tam dhammatthiti ñāṇaṁ tampi khaya dhammaṁ,
vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

5.Vedanā paccayā taṇhā ti ñāṇaṁ; asati vedanāya natthi tanhāti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānaṁ vedanā paccayā taṇhā ti ñāṇaṁ; asati vedanāya natthi; taṇhā'ti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhāṇaṁ vedanā paccayā taṇhāti ñāṇaṁ; asati vedanāya natthi taṇhāti ñāṇaṁ,
Yampissa taṁ dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ tampi khaya dhammaṁ vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

6.Phassa paccayā vedanā'ti ñāṇaṁ; asati phassasmiṁ natthi vedanāti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānaṁ phassa paccayā vedanāti ñāṇaṁ, asati phassasmiṁ natthi vedanāti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānaṁ phassa paccayā vedanāti ñāṇaṁ; asati phassasmiṁ natthi vedanā'ti ñāṇaṁ.
Yampissa tam dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ, tampi khaya dhammaṁ, vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

7.Saāyatana paccayā phassoti ñāṇaṁ; asati saāyatanasmiṁ natthi phasso'ti ñāṇaṁ. Atītampi addhānaṁ saāyatana paccayā phasso'ti ñāṇaṁ; asati saāyatanasmiṁ natthi phasso'ti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānaṁ saāyatana paccāya phasso'ti ñāṇaṁ, asati saāyatanasmiṁ natthi phasso'ti ñāṇaṁ.
Yampissa taṁ dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ, tampi khaya dhammaṁ, vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

8.Nāmarūpa paccayā saāyatananti ñāṇaṁ; asati nāmarūpasmiṁ natthi saāyatananti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam nāma rūpa paccayā saāyatananti ñāṇaṁ, asati nāmarūpasmiṁ natthi saāyatananti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānaṁ nāmarūpa paccayā saāyatananti ñāṇaṁ; asati nāmarūpasmiṁ natthi saāyatananti ñāṇaṁ; asati āmarūpasmiṁ natthi saāyatananti ñāṇaṁ.
Yampissa taṁ dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ, tampi khaya dhammaṁ, vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

9.Viññāṇa paccayā nāmarūpanti ñāṇaṁ; asati viññānasmiṁ natthi nāmarūpanti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam viññāṇa paccayā nāmarūpanti ñāṇaṁ, asati viññānasmiṁ natthi nāmarūpanti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānaṁ viññāṇa paccayā nāmarūpanti ñāṇaṁ, asati viññānasmiṁ natthi nāmarūpanti ñāṇaṁ.
Yampissa taṁ dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ, tampi khaya dhammaṁ, vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

10.Sankhāra paccayā viññāṇanti ñāṇaṁ; asati sankhāresu natthi viññāṇanti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam sankhāra paccayā viññāṇanti ñāṇaṁ; asati sankhāresu natthi viññāṇanti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānaṁ sankhāra paccayā viññāṇanti ñāṇaṁ; asati sankhāresu natthi viññāṇanti ñāṇaṁ.
Yampissa taṁ dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ, tampi khaya dhammaṁ, vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.

11.Avijjā paccayā sankhārati ñāṇaṁ; asati avijjāya natthi sankhāra'ti ñāṇaṁ.
Atītampi addhānam avijjā paccayā sankhārati ñāṇaṁ; asati avijjāya natthi sankhāra'ti ñāṇaṁ.
Anāgatampi addhānaṁ avijjā paccayā sankhārati ñāṇaṁ; asati avijjāya natthi sankhāra'ti ñāṇaṁ.
Yampissa taṁ dhammaṭṭhiti ñāṇaṁ, tampi khaya dhammaṁ, vaya dhammaṁ, virāga dhammaṁ, nirodha dhammanti ñāṇaṁ.
Imāni satta sattati ñāṇani. Imehisatta sattatiyā ñānehi samaññāgataṁ. Sammāsambuddhaṁ Bhagavantaṁ sirasā ñāmāmi.


Homage to the Buddha's Four Sacred Places
Māyā-suto Sugata-sākiya-sīha-nātho,
Jātakkhaṇe sapadasā'va'bhisakamītvā,
Yasmiṁ udīrayi giraṁ vara-lumbinimhi,
Taṁ jāta-cetiyamahaṁ sirasā namāmi.

Yasmiṁ nisajja vajirāsana-bandhanena,
Jetvā savāsana-kilesa-balaṁ munindo,
Sambodhi-ñāṇāmavagamma vihāsi sammā,
Taṁ Bodhi-cetiyamahaṁ sirasā namāmi.

Sankampayaṁ dasa-sahassiya-loka-dhātuṁ,
Desesi yatra Bhagavā vara-dhamma-cakkaṁ,
Bārāṇasī pura-samīpa-vane migānaṁ,
Taṁ Dhamma-cetiyamahaṁ sirasā namāmi.

Katvāna loka-hitamatta-hitañca nātho,
Asītiko'va Upavattana-kānanam'pi,
Yasmim nipajja gatavā nirupādi-sesaṁ,
Nibbāna-cetiyamahaṁ sirasā namāmi.


Karaṇīya Metta Suttaṃ
Karaṇīyamatthakusalena,

yaṃtaṃ santaṃ padaṃ abhisamecca:
sakko ujū ca sūjū ca, suvaco c'assa mudu anatimānī;

Santussako ca subharo ca, appakicco ca sallahukavuttī,
santindriyo ca nipako ca, appagabbho kulesu ananugiddho.
Na ca khuddaṃ samācare kiñci, yena viññū pare upavadeyyuṃ.
sukhino vā khemino hontu, sabbe sattā bhavantu sukhitattā.
Ye keci pāṇabhūt'atthi tasā vā thāvarā vā anavasesā,
dīghā vā ye mahantā vā, majjhamā rassakāṇukathūlā;
Diṭṭhā vā yeva addiṭṭhā, ye ca dūre vasanti avidūre,
bhūtā vā sambhavesī vā, sabbe sattā bhavantu sukhitattā.
Na paro paraṃ nikubbetha, nātimaññetha katthaci naṃ kañci;
byārosanā paṭighasaññā, nāññamaññassa dukkhamiccheyya.
Mātā yathā niyaṃ puttaṃ, āyusā ekaputtamanurakkhe;
evam'pi sabbabhūtesū, mānasaṃ bhāvaye aparimānaṃ.
Mettaṃ ca sabbalokasmiṃ, mānasaṃ bhāvaye aparimānaṃ,
uddhaṃ adho ca tiriyañca, asambādhaṃ averaṃ asapattaṃ.

Tiṭṭhaṃ caraṃ nisinno vā, sayāno vā yāvatassa vigatamiddho,

Diṭṭhiñca anupagamma, sīlavā dassanena sampanno,
Etena sacca-vajjena, sotthi te hotu sabbadā.(x3)

Mora Paritta

Udetayañcakkhumā eka-rājā,

harissa-vaṇṇo paṭhavippabhāso.
Taṃ taṃ namassāmi harissa-vaṇṇaṃ paṭhavippabhāsaṃ,
tayajja guttā viharemu divasaṃ.

Ye brāhmaṇā vedagu sabba-dhamme,

te me namo, te ca maṃ pālayantu.
Namatthu buddhānaṃ, namatthu bodhiyā.
namo vimuttānaṃ, namo vimuttiyā.

Imaṃ so parittaṃ katvā,

moro carati esanā.

Caturarakkha Bhāvanā
Ahaṁ avero homi, abyāpajjho homi. Anīgho homi, sukhi attānaṃ pariharāmi.
Ahaṁ viya myham ācariyupajjhāyā mātā pitaro, hita sattā majjhattika sattā, veri sattā,
averā hontu, abyāpajjā hontu, anīghā hontu, sukh attānaṃ pariharantu,
dukkhā muccantu, yathā laddha sampattito mā vigacchantu, kammassakā.
Imasmim vihāre, imasmim gocara gāme, imasmim nagare, imasmim Lankādīpe,
imasmim Jambudīpe, imasmim cakkavāle, issarajanā sīmatthaka devatā sabbe sattā,
averā hontu, abyāpajjhā hontu, anīghā hontu, sukhi attānaṃ pariharantu,
dukkhā maccantu, yathā laddha sampattito mā vigacchantu, kammassakā.
Puratthimāya disāya, dakkhiṇāya disāya, pacchimāya disāya, uttarāya disāya.
Puratthimāya anudisāya, dakkhiṇāya, anudisāya pacchimāya anudisāya, uttarāya anudisāya, heṭṭhimāya disāya, uparimāya disāya.
Sabbe sattā, sabbe pānā, sabbe bhutā, sabbe puggalā, sabbe attabhāva pariyāpannā, sabbā itthiyo sabbe purisā sabbe ariyā, sabbe anariyā, sabbe devā, sabbe manussā, sabbe vinipātikā, averā hontu, abyāpajjhā hontu, anghā hontu, sukh attānam pariharantu, dukkhā muccantu, yathā laddha sampattito mā vigacchantu, kammassakā.

Buddhānussati Bhāvanā
Buddhānussati mettā ca,
asubhaü maraõassati;
Iti imā caturārakkhā,
bhikkhu bhāveyya sīlavā.
Anantavitthāraguõaü,
guõatonussaraü muniü;
Bhāveyya buddhimā bhikkhū,
buddhānussatimādito.
Savāsane kilese so,
eko sabbe nighātiya;
Ahū susuddha santāno,
pūjānaü ca sadāraho.
Sabbakālagate dhamme,
sabbe sammāsayaü muni;
Sabbākārena bujjhitvā,
eko sabbaññutaü gato.
Vipassanādi vijjāhi,
sīlādi caraõehi ca;
Susamiddhehi sampanno,
gaganābhehi nāyako.
Sammāgato subhaü ñhānaü,
amoghavacano ca so;
Tividhassāpi lokassa,
ñātā niravasesato.
Anekehi guõoghehi,
sabbasattuttamo ahū;
Anekehi upāyehi,
naradamme damesi ca.
Eko sabbassa lokassa,
sabba sattānusāsako;44
Bhāgya issariyādīnaü,
guõānaü paramo nidhī.
Paññāssa sabbadhammesu,
karuõā sabbajantusu;
Attatthānaü paratthānaü,
sādhikā guõajeññhikā.
Dayāya pāramī citvā,
paññāyattānam-uddharī;
Uddharī sabbadhamme ca,
dayāyaññe ca uddharī.
Dissamāno’pi tāvassa,
rūpakāyo acintiyo;
Asādhāraõa ñānaóóhe,
dhammakāye kathā vakā’ti.

Mettā Bhāvanā
Attūpamāya sabbesaü,
sattānaü sukhakāmataü;
Passitvā kamato mettaü,
sabbasattesu bhāvaye.
Sukhī bhaveyyaü niddukkho,
ahaü niccaü, ahaü viya;
Hitā ca me sukhī hontu,
majjhattā’tha ca verino.
Imamhi gāmakkhettamhi,
sattā hontu sukhī sadā;
Tato parañca rajjesu,
cakkavāëesu jantuno.
Samantā cakkavāëesu,
sattānantesu pāõino;
Sukhino puggalā bhūtā,
attabhāvagatā siyuü.
Tathā itthī pumā ceva,
ariyā anariyā’pi ca;
Devā narā apāyaññhā,
tathā dasadisāsu cā’ti.

Asubhā Bhāvanā
Aviññāõasubha nibhaü,
saviññāõasubhaü imaü;
Kāyaü asubhato passaü,
asubhaü bhāvaye yatī.
Vaõõasaõñhānagandhehi,
āsay’okāsato tathā;
Pañikkūlāni kāye me,
kuõapāni dvisoëasa.
Patitamhāpi kuõapā,
jegucchaü kāyanissitaü;
Ādhāro hi’sucī tassa,
kāye tu kuõape ñhitaü.
Miëhe kimiva kāyo’yaü,
asucimhi samuññhito;
Anto asucisampuõõo,
puõõa vaccakuñī viya.
Asucisandate niccaü,
yathā medakathālikā;
Nānākimikulā vāso,
pakkhacandanikā viya.
Gaõóabhūto rogabhūto,
vaõabhūto samussayo;
Atekicchoti jeguccho,
pabhinna kuõapūpamo’ti.

Maraṇānussati Bhāvanā
Pavātadīpa tulyāya,
sāyusantatiyākkhayaü;
Parūpamāya sampassaü,
bhāvaye maraõassatiü.
Mahāsampatti sampattā,
yathā sattā matā idha;
Tathā ahaü marissāmi,
maraõaü mama hessati.
Uppattiyā sahevedaü,
maraõaü āgataü sadā;
Maraõatthāya okāsaü,
vadhako viya esati.
Īsakaü anivattaü taü,
satataü gamanussukaü;
Jīvitaü udayā atthaü,
suriyo viya dhāvati.
Vijju bubbula ussāva,
jalarājī parikkhayaü;
Ghātako v’aripūtassa,
sabbatthā’pi avāriyo.
Suyasatthāma puññiddhī,
buddhi vuddha jinaü cayaü;45
Ghātesi maraõaü khippaü,
kā tu mādisake kathā?
Paccayānañca vekalyā,
bāhirajjhattupaddavā;
Marām’oraü nimesā’pi,
maramāno anukkhaõan’ti.

Āvajjanīya Aṭṭha Mahāsaṃvegavatthu
Bhāvetvā caturārakkhā,
āvajjeyya anantaraü;
Mahāsaüvegavatthūni,
aññha aññhita vīriyo.
Jāti jarā vyādhi cutī apāyā,
atīta appattaka vañña dukkhaü;
Idāni āhāragaveññhi dukkhaü,
saüvegavatthūni imāni aññha.
Pāto ca sāyamapi ceva imaü vidhiñño,
āsevate satatamatta hitābhilāsī;
Pappoti so ti vipulaü hata pāripantho,
seññhaü sukhaü munivisiññhamataü sukhena cā’ti.

Uddisanadhitthanagatha(Good Wishes and The Sharing of Merit)
1. Iminā puñña kammena – upajjhāyā gunuttarā
Acariyāpakārāca mātā pitā piyā mamaṁ.
2. Suriyo candimā rājā – guavantā narā'pi ca
Brahmā Mārā ca Indā ca – lokapālā ca devatā.
3. Yamo mittā manussāca majjhattā verikā'pi ca
Sabbe sattā sukhi hontu puññāni pakatāni me.
4. Sukhaṁ ca tividhaṁ dentu-khippaṁ pāpetha vo mataṁ
Imina puñña kammena iminā uddisena ca
5. Khippā hontu labheceva – taṇhūpādāna chedanaṁ
Ye santāne hinā dhammā – yāva nibbānato mamaṁ
6. Nassantu sabbadā yeva – yattha jāto bhave bhave
Uju citto sati pañño – sallekho viriya vāminā
7. Mārā labhantu nokāsa – kātuṁ ca viriyetu me
Buddho dpavaro nātho – dhammo nātho varuttamo
8. Nātho pacceka sambuddho – sangho nāthottaro mamaṁ
Tesottamānu bhāvena – māro kāsaṁ labhantu mā
Bhavagghupādāya – avīci heṭṭhato
Etthantare satta kāyūpapannā
Rūpi arūpica asaññi saññino
Dukkhā pamuccantu – phusanti nibbutim
Devo vassatu kālena – sassa sampatti hetu ca
Pīto bhavatu loko ca Rājā bhavatu Dhammiko.

Sugatovāda (Exhortation of the well-fared one)
Appamādena, bhikkhave, sampādetha.
Dullabho Buddhuppādo lokasmiṁ.
Dullabho manussatta-paṭilābho.
Dullabhā khaṇa-sampatti.
Dullabhā pababajjā.
Dullabhaṁ Saddhamma-savanaṁ.
Dullabho sappurisa-saṁsevo.
Ārabhatha nikkhamatha – yuñjatha Buddha-sāsane,
Dhunātha maccuno senaṁ – nalāgāraṁ'va kuñjaro.
Yo imasmiṁ Dhamma-vinaye – appamatto vihessati,
Pahāya jāti saṁsāraṁ – dukkhass'antaṁ karissati.

Paicca Samuppāda
Avijjāpaccayā saïkhārā, saïkhārapaccayā viññāõaü,
viññāõapaccayā nāmarūpaü, nāmarūpapaccayā
saëāyatanaü, saëāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā
vedanā, vedanāpaccayā taõhā, taõhāpaccayā
upādānaü, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti,
jātipaccayā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā
sambhavanti. Evametassa kevalassa
dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saïkhāranirodho,
saïkhāranirodhā viññaõanirodho, viññaõanirodhā
nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saëāyatananirodho,
saëāyatananirodhā phassanirodho,
phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā
taõhānirodho, taõhānirodhā upādānanirodho,
upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho,
jātinirodhā jarāmaraõaü sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti.
Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’ti.
Aneka jāti sasāra – sandhāvissa anibbisa
Gahakāraka gavesanto – dukkhā jāti punappuna
Gahakāraka ditthosi puna geha na kāhasi
Sabbā te phāsuka bhaggā – gahakūṭa visa kita
Visamkhāra gata citta tahāna khayamajjhagati.

Paṭṭhāna Mātikā Pāha
Hetupaccayo, ārammaõapaccayo,
adhipatipaccayo, anantarapaccayo,
samanantarapaccayo, sahajātapaccayo,
aññamaññapaccayo, nissayapaccayo,
upanissayapaccayo, purejātapaccayo,
pacchājātapaccayo, āsevanapaccayo,
kammapaccayo, vipākapaccayo,
āhārapaccayo, indriyapaccayo,
jhānapaccayo, maggapaccayo,
sampayuttapaccayo, vippayuttapaccayo,
atthipaccayo, natthipaccayo,
vigatapaccayo, avigatapaccayoti.

The Buddha Era
Amhāka kho pana Bhagavā Dīpakara pāda mūlato patthāya, pahama dāna pārami, dutiya sīla pārami, tatiya nekkhamma pārami, catuttha pañña pārami, pañcama viriya pārami chattama khanti pārami sattama sacca pārami, aṭṭhama adhitthāna pārami, navama mettā pārami, dasama upekkhā pārami'ti. Dasa pāramiyo, dasa upa pāramiyo dasa paramttha pāramiyo'ti, samatisa pāramiyo pūretvā, Vessantara attabhāve nibbattitvā, pañca mahā paricchāge katvā Tusita pure nibbattitvā catūhi mahādeva rājuhi katāradhana paticca pañca mahā vilokane viloketvā Suddhodana maha rājāna nissāya Mahā Māyā deviyā kucchismim patisadhi gahitvā, dasamāsaccayena mātu kucchito nikkhamitvā ekūnatisatime, savacchare mahābhinikkhamana nikkhamitvā chabbassāni mahā padāna padahitvā pañcatisatime savacchare vesākhapuṇṇamiya sammāsambodhi abhisabhujjhitvā pañca cattālisa savaccharāni vasītvā sappa savacchare vesākhapuṇṇamiya bhummavāre parinibbāyi.
Tassa kho pana Bhagavato Arahato Sammā Sambuddhassa sāsanam pañca vassa sahassāni pavattissati. Idāni kho pana dve sahassa pañcasata pañca cattālisa savaccharāmi ceva ekna tisati divasāni atikkantāni. Dve sahassa catussata catu paññāsa savaccharāni ceva ekādasa māsāni avasiṭṭhāni. Aya aja savacchare gimhāa utu. Asmi utumhi jeṭṭha māsassa sukka pakkhe paṇṇa rasama candarāramidanti datthabbam.


Punnanumodana & Devanumodana
Idaü me ñātīnaü hotu, sukhitā hontu ñātayo! (x3)
Ettāvatā ca amhehi,
sambhataü puñña-sampadaü,
sabbe devā anumodantu,
sabba sampatti siddhiyā!
Ettāvatā ca amhehi,
sambhataü puñña-sampadaü,
sabbe bhūtā anumodantu,
sabba sampatti siddhiyā!
Ettāvatā ca amhehi,
sambhataü puñña-sampadaü,
sabbe sattā anumodantu,
sabba sampatti siddhiyā!
Ākāsaññhā ca bhummaññhā,
devā nāgā mahiddhikā,
puññantaü anumoditvā,
ciraü rakkhantu sāsanaü!
Ākāsaññhā ca bhummaññhā,
devā nāgā mahiddhikā,
puññantaü anumoditvā,
ciraü rakkhantu desanaü!
Ākāsaññhā ca bhummaññhā,
devā nāgā mahiddhikā,
puññantaü anumoditvā,
ciraü rakkhantu maü paraü!
Asmīṁ vihāre ca ārāme adhivatthā ca devatā,
Anumoditvā ima puñña rakkhantu Jina-sasana.

Punnanumodana
Iminā puñña-kammena, mā me bāla-samāgamo,
sataü samāgamo hotu, yāva nibbāna-pattiyā! (x3)
Idaü me puñña-kammaü āsavakkhayāvahaü hotu. (x3)
Sabba dukkha pamuccatu!
Imāya dhammānudhamma-pañipattiyā Buddhaü pūjemi.
Imāya dhammānudhamma-pañipattiyā Dhammaü pūjemi.
Imāya dhammānudhamma-pañipattiyā Saïghaü pūjemi.
Addhā imāya pañipattiyā jāti-jarā-maraõamhā
parimuccissāmi!

Khamayacana
Kāyena vācā cittena, pamādena mayā kataü,
accayaü khama me bhante, bhūri-pañña tathāgata!
Kāyena vācā cittena, pamādena mayā kataü,
accayaü khama me dhamma, sandiññhika akālika!
Kāyena vācā cittena, pamādena mayā kataü,
accayaü khama me saïgha, puññakkhetta anuttara!
Sādhu! Sādhu! Sādhu!



If there is any error whatever Pali characters or MP3 files are, please kindly inform me.

References: